back from Albania

Sorit piecos no rita atgriezamies Skopje, panemam taksi uz majam un nedaudz nosnaudamies. Ar autobusu 11 atbraucu uz Prishtinu, patiesiba baigi tuvu. Varbut ari tas, ka lasiju gramatu vai ari salidzinot pec Albanijas nakts parbrauciena - nedaudz vairak par 2 stundam un esmu Prishtinaa. Kad izbraucu no Skopjes, nosutiju iszinu Albertam - savam organizacijas bosam, kuru vel neesmu satikusi - lai parak nedusmojas, ka atpakalj busu pirmdien no rita. Ka ari nosutiju iszinu Timam, bet nesanemu apstiprinajumu, ka iszina vinam nogadata. Kosovas mobilo telefonu operators ari slinko. Izkapu pie Hotel Victory (ir te tada viesnica ar ASV neatkaribas statuju uz jumta) un domaju aiziet uz netalo Mozart kafejnicu iedzert vienu kafiju un meginat aizsutit vel vienu iszinju no Kosovas SIM kartes. Pie ieejas atpazistu Tima bralenu un izradas, ka vins pats ari ir ieksa. Ta nu sanaca man parsteigums, jo vins mani gaidija tikai rit un saskrobejas, ka nav paspejis aiziet pie friziera un noskuties :)
Albanija bija interesanta, vienigi projekts galigi nebija pieblivets ar aktivitatem un parsvara garlaikojamies pie baseina. Sakam jau pierast pie biezas elektribas un udens pazushanas, pedeja diena vispar bija tads ka disko ar elektribu - ir nav ir nav ir nav. Citadi hotelis bija super, Niku - vienigais oficiants, ari bija vienkarshi super, italji bija divaini, maltieshi nedaudz iedomigi, serbi - kolosaali (serbijas tradicionalais vakars bija vislabakais projekta pasakums laikam...), albanji ari parsvara forsi draudzigi cilveki, vienigi ne parak profesionali uznem kritiku.
Ta ka projekts bija par dabas temu, apmeklejam vairakus nacionalos parkus (Karavastas lagunu vai kaut ka lidzigi, kas ir tada mitraine vai ka latviski labak saukt - visadam juras radibinjam un putniem patik, mums ne parak - jo lija lietus un vairakas stundas kratijamies pa drausmigu celju autobusaa), ari brauciens ar autobusu uz Dajti nacionalo parku bija garsh un nervus kutinosh, kaut gan skats leja uz Tiranu no Dajti kalna ir fantastisks! Mums kaut ka baigi nepaveicas, jo visas ekskursijas iekrita lietainajas dienas. Pedeja ekskursija uz Kruju bija ljoti forsha, ljoti labs laiks ari todien bija. Ljoti skaista vieta. Vispar Albanija ir ljoti skaista zeme ar ljoti viesmiligiem cilvekiem, bet lielas problemas ar tadam pamata lietam ka udens un elektriba, ka ari haotiska celtnieciba un atkritumi. Cukmens tur butu ljoti noderigs.
Ja, es vel vakar pedejos juraa, 17. oktobris laikam mans rekords. Un nebija nemaz auksti. Pec lietiem te atkal atgriezusies atvasara, kaut gan naktis, riti un vakari ir brrrr paveesi.