Sunday, February 28

Thursday, February 25

Fashion blog

Zviedrijā baigā modē ir fashion blogi, ar kuriem var (ja paveicas) nopelnīt diezgan labu naudu. Kaut kādu talantu šajā jomā jau arī vajag un šobrīd jau "tirgus penetrācijai" laiks ir nedaudz nokavēts - konkurence ir pārāk liela. Bet vispār Zviedrija ir ar modi apsēsta zeme, kurā tomēr retais izceļas ar oriģinalitāti. Tieši tāpēc jau tie blogi ir tik ļoti apmeklēti, jo svensoni smeļas iedvesmu, kurā veikalā, ko pirkt un ar ko to kombinēt. Beigās tie tūkstoši, kas tos populāros blogus izlasījuši, visi izskatās kā kloni. Nu nav jau tikai blogos vaina - protams, visi iepērkas H&M, Gina Tricot un New Yorkerī, kur tas piedāvājums viens no otra baigi neatšķiras... Es te varētu izplūst arī par Zviedru pilsētas modeli, kur Kungsgatan krustojas ar Drottninggatan un centrā ir Stora Torget ar Ahlens :)

No praktiskās puses, protams, vieglāk dzīvot. Ja atradīsi Kungsgatan, značit kaut kur uz priekšu ir Stora Torget un pilsētas centrs. Apmaldīties pagrūti. Arī mana iepriekšējā dienasgrāmatas ieraksta problēma atkrīt - topiņus visās krāsās un visām dzīves situācijām var atrast H&M, ilgi nav jāmeklē.

Te, Gruzijā, liekas vienkāršāk ir atrast kaut ko ekstraoriģinālu - skatīt zemāk kāzu kleitas, nekā pamata preces.




Vispār, jāsaka, man patīk kā gruzīnu sievietes ģērbjas. Ir jau protams paaudze, kuras garderobi joprojām diktē padomju un postpadomju stils... Nevar jau vienmēr par visiem 100% droši pateikt, bet krievietes pēc ģērbšanās stila atšķiras te līdzīgi kā Rīgā. Laikam jau mums ar gruzīnietēm gaumes līdzīgākas. Vienīgā atšķirība - gruzīnietes traki iemīļojušas melnos, tumšos un nedaudz arī spilgtos toņus. Latvijā pēdējā laikā bija manāma pāreja uz gaišākiem pasteļkrāsas toņiem. Bet vispār jau mēs pēc sejas krāsas esam pavisam cita palete :) Bezkrāsainie pasteļkrāsas letiņi. Par ko es te nedaudz vakar nošokējos - sievietes devītajā grūtniecības mēnesī uz 12 cm papēžiem... Te mums atkal priekšrocība pret gruzīnietēm, kurām pat ar tādu svaru jāklumburē uz milzīgiem papēžiem, lai izskatītos garākas :)

Man īpaši patīk gruzīnu emaljas rotaslietas (tiešām gruzīnu?), kas te ir piedāvājumā lielā vairumā. Nu vienkārši skaistas! Oriģinālu auskaru tīkotājas no Latvijas - brauciet ciemos! Ah, un laimīgās gruzīnietes ir tiešām apveltītas ar izciliem matiem. Mani jau arī labi, bet pat ar visu manu grūtniecības hormonu izraisīto matu biezumu un spīdumu gruzīnietes man ieliek.

Tuesday, February 23

Topiņi, mentola končas un hematogens

Laimas konfektes var man nevest - te tās ir! Rebekas vafeles pat tuvējā veikalā, bet šokolādes jāmeklē citā. Vafeļu nišā laikam vieglāk ielauzties. Ir arī atrodami Laimas zefīri šokolādē un marmelādes. Ir nopērkama "lietuviešu maize" - diezgan sakarīga rupjmaize, ko gan cep šeit uz vietas nevis ved no Lietuvas. Varianti arī ir - Borodinas, ar ķimenēm un maize "Saule" ar saulespuķu sēklām. Biezpiens un krējums ir tādi paši kā mājās. Viens vietējā ražotāja "Eko Food" (a.k.a. Eko Pudi) jogurtiņš ir vairāk līdzīgs jogurta krēmam, kas man tā pietrūka Zviedrijā. Ir arī krievu "Čudo" jogurta krēms...mmm... un dažreiz mūsu veikalā parādās arī biezpiena sieriņi šokolādē. Nav jau Kārums, bet ir ok. Protams, visur ir latviešu šprotes. Bet mūsu veikalā ir arī Latvijā ražotas skumbrijas tomātu mērcē un mencu aknas. Protams, ir griķi! Vispār tās lietas, ko vedu uz Zviedriju, te ir! Pietrūkst citas lietas.

1. Mentola končas.
Man ik pa laikam piemetās krekšķis (šogad mazāk, bet vienu brīdi vilka uz to) - no aukstuma vai putekļainā gaisa, kas to lai zina. Kakls man vienkārši ir vājākais punkts. Parasti nekādus sīrupus nedzeru un aerosolus nepūšu, palīdz vienkārši atpūta un tēja. Un pasūkāt kādu mentola konču (tādu kā Lockets vai Halls, vai Vicks...), kad nu nāk virsū kaklkasīklis. Un, godīgi sakot, man vienkārši garšo un ceļojot patīk svaigumam. Varat iedomāties manu pārsteigumu, ka šeit šādu lietu veikalos nav. Ir tikai simts un viens Orbid augļu veids (granātu un melleņu, meloņu, arbūzu, arbūzu un meloņu balinošais, apelsīnu un dzērveņu, tropiskais...) un augļu īrisi, želejkončas un dražejas. Mentos oriģinālās piparmētru arī nav atrodamas, tikai augļu varianti. Mentolīgais un piparmētrīgais izskatās te nav modē.

2. Topiņi
Ok, ir ziema, bet ko gruzīnietes velk zem jakām? Šodien meklēju tirgū un dažos veikalos parastus topiņus un nav atrodami! Tikai topiņi un trikotāžas bītlenes ar garām rokām un vīriešu apakškrekli.

3. Hematogens
Es domāju, ka tas ir padomju produkts. Bet te aptiekās nav. Man teica, ka dažreiz veikalos vai tirgū esot, bet pagaidām neesmu vēl manījusi.

4. Zāļu tējas
Vispār supermārketos vismaz daži veidi ir, bet pazūd visu melno un zaļo tēju piedāvājumā. Ja Balkānos visi plaukti bija pilni ar zāļu tējām un tikai nedaudz "īstās" tējas, te ir otrādi. Pie tam tauta neatzīst kumelīšu vai mežrozīšu tēju par tēju. Vīramāte par kumelīšu tēju noteica, ka ir laba un veselīga, bet dzerot viebās. Tēja te ir tikai melnā tēja. Pārējās ir zālītes un loģiski lielākā piedāvājumā nopērkamas aptiekās. Tomēr zālītes ir savādākas kā pie mums un, kā dzirdēju, fenheļa tēja un aveņu lapu tēja (grūtnieču intereses) te nav atrodamas.

Mentola končas vienā lielākā ("ārzemnieku") supermārketā atradu, bet pārējos varat vest man ciemakukulī. Topiņus gribu bez rokām, ar likru vai elastānu un pagarus, lai sniedzas pāri puncim :)

Avatars

Cepuri nost misteram Kameronam! Man patika. Vai tā nav pirmā filma, kur citplanētieši ir labie un uzvar ļaunos "debesu" cilvēkus?

Monday, February 22

Smilšu vētra un pārdomas par "mobilo pasauli"

Es domāju, ka Rīga ir vējaina pilsēta. Vai Liepāja, kurā, kā dziesma skan, piedzimst vējš. Bet nu - Tbilisi? Tuvumā taču jūras nav un pašā kalna galā jau arī viņa neatrodas! Kas man izskaidros šo mistēriju?
Bet taisnība bija vīriņam, ka lieli vēji te ir bieži. Divu mēnešu laikā, kopš esmu šeit, esmu par to pārliecinājusies pati. Nesen dubļi ir izžuvuši un lido ar lielo vēju, radot īstu tuksneša vētru. Skārds grab un daži gabali lido. Nerunājot par plastmasas pudelēm un izžauto veļu. Kāpņu telpā arī gaudo un griež vannasistabas ventilatorus. Liku savam vīriņam atrast šajā dabas katastrofā sēnes un kādu stundu no viņa ne miņas. Es aizsūtīju īsziņu: vai tu joprojām tās soko meklē? Nav atbildes, zvanu, telefons izslēgts. Pirmā doma - baterija nomirusi (tā viņam parasti gadās...). Bet otrā doma - ja nu kas noticis, mašīnai koks uzgāzies? Un sākas panika, jo miera avots - mobilie sakari - ir jau izsmelts. Nu tiešām, ko senāk cilvēki darīja bez mobilajiem? Vai viņi uztraucās vairāk vai mazāk?
Paldies dievam, vīrs ir jau mājās. Bez sēnēm gan (jo nav sezonas, un ārvalstu šampinjoni nav baigā cieņā, kaut gan ir manīti). Koki tomēr bijuši uz mašīnām jau sagāzušies un izraisījuši satiksmes sastrēgumus.
Bet pa Radio SWH meitenes joprojām izsaka pateicības puišiem, kas viņām no rīta palīdzējušas mašīnas no sniega izrakt. Vispār nedaudz žēl, ka es laižu garām šo gadsimta ziemu. Tomēr man ir smilšu vētras.
Taisāmies šovakar braukt uz Avataru, bet bišku bail pa šito laiku.

Saturday, February 20

Banana trees in Vake park


Ar otro sudrabu!

Sorit pirmais, ko piecelusies dariju (varbut pec Suzannas apmeklejuma), skreju ieslegt laptopu un interneta paskatities, ka braliem Dukuriem pa nakti veicies skeletona Vankuveras olimpiade. Bisku zel par abiem, jo 2. un 4. vietas ir tas skobigakas. Varbut vienigi pedeja vel vairak skrobiga. Bet vispar - malaci puisi! Kanadietim ta bija majas trase un, ja olimpiade notiktu Sigulda, variantu nebutu un Latvijai but abas augsejas vietas uz pjedestala.
Olimpiade Gruzija vispar ir diezgan nemanams pasakums. Nabagiem sakas ta ar tragediju - vinu kamaninbraucejs gaja boja treninbrauciena vel pirms olimpiades atklasanas.
Sports miletaja limeni seit ari ir gruti pieejams. Valentindienu pavadijam meklejot peldbaseinu. Bija svetdiena, un baseini vai nu nestradaja vai tikai lidz 15iem. Ir viens baseins tuvu centram Laguna, kas no arpuses izskatas diezgan nepievilcigi, ir atklats, bet ar siltu udeni. To tad mes ari tagad planojam izmeginat, ipasi, ja laiks pieturas tik silts ka sodien. Rit sola +15C, ta ka japiespiez virs turp aizbraukt lidz 15. Laguna maksa 10 larus, kas ir ap 3.5 Ls. Vel atradam baseinu tuvu majam, bet isti nesapratu, cik vins par reizi maksa. Sakuma teica 10, bet varbut tas bija tikai par sporta zali ar abonementu... Nu kaut kur robezas no 10 lidz 20 lariem. Udens izskatijas it ka ok, bet pati telpa prasijas pec remonta. Jauna sporta kluba baseinins 3x10 m maksa 25 larus par stundu. Tur gan isti nepapeldesi, jo svetdiena bija pilns lauzu, kas tur vienkarsi relaksejas. Tad labak tur udensaerobiku izmeginat, jo maksa tapat 25 larus. Viskrutakais jaunas 50 m baseins maksa 90-150 larus par reizi (bet vari peldet visu dienu), vajpratigus 30-50 latus!!!! Menesa abonementu viniem nav, ir gadam, bet tur no kada tukstosa latu ir jaskiras. Pec sis cenu aptaujas 80 lari menesi (12 reizes) par grutniecu sportu vairs nelikas dargi... Ja, sportam daudz lielaks piedavajums un letakas cenas ir Zviedrija.
Vakar biju uz pirmo grutniecu sportu. Biju es un vel divas meitenes lidzigos apmeros. Daktere uzlika DVD anglu valoda un mes pec ta DVD atkartojam. Pati dakterite man ka jauninajai pieversa pastiprinatu uzmanibu un visu laiku jautaja, vai es tos muskulus jutu (chuvstvuesh, chustvuesh?). Nu pec 2-3 reizem es drosi nevienu muskuli nejutu... Bet, ja es teicu, ka nejutu, si grozija galvu un turpinaja mani bakstit. Labi, ka atnaca otra daktere, kura domaja, ka izpildu vingrinajumus labi un pareizi un tad ta pirma lika mani miera. Bet vispar sodien gan es tos muskulus nedaudz jutu gan... Kops grutniecibas neko isti neesmu darijusi un sodien nosveros - esmu jau 76 kg, +10 kg!!! Kur vini ir, isti nejutu un neredzu, liekas tikai vedera un krutis, varbut nedaudz ari uz gurniem, bet sitada gara skiet, ka beigas mierigi pienemsos par vismaz 20 kg, jo vel tam vederam ir ko augt un augt.
Sodien diena bija vienkarsi fantastiska - tik daudz saules!!! Beidzot sajutos, ka tiesam esmu Kaukaza.
Izbraucam cauri automazgatuvei - bailigi un jautri.
Biju uz pirmo latviesu valodas stundu gruzinu berniem - tik daudz bernu un lielaka dala latviski neko nesaprot.
Pastaigajam pa Vake parku - liela statuja garu kapnu gara un muziga uguns, popkorns un karuseli.
Apciemojam Goodwill Vake veikalu un beidzot atradu mentola kompetes, nekad nebutu domajusi, ka ir te tuvuma kada vieta, kur katra veikala nevar atrast Lockets vai Halls, vismaz piparmetru ledenes, bet sitadu lietu Tbilisi reali nav!
Bijam ciemos pie italu-anglu gimenes - fenhelteja un maza bibliotekare.
Pa celam pie draugiem iebraucam veikala pec obligata ciemakukula un atradu tadu Laimas konfeksu, zefiru un marmelazu izlasi!!! Dienas prieks!

Tbilisi arhitektura...

...no automazgatuves, kamer virs slauka un zave masinu.

Thursday, February 11

Orsulad

Man šorīt metro pirmo reizi pusmūža sieviete deva apsēsties. Dīvaina sajūta. Es vēl naivi domāju, ka mētelī tas vēl nav redzams... Un arī pagaidām vēl sanāk aizmirst, ka man ir vēders, jo no iekšienes tas tik ļoti sajūtams nav, tikai ārēji, piemēram, kad apkampjas :)

Monday, February 8

Ziemas bildes



Brīži, kad pat traukus patīk mazgāt

Šodien biju uz pirmo gruzīnu valodas nodarbību Latviešu biedrībā. Konstatēju, ka nezin' pa kuru laiku un kā esmu kļuvusu diezgan advancēta... Laikam tiešām var neiespringt, un tā valoda pati ar laiku atnāks. Bet perfektai fonētikai uzreiz ir jāatmet ar roku.
Meklējot otru (vispār jau trešo Tbilisi) Lieni draugos, atradu Agati. Sāku lasīt Agates blogu par EVS Gruzijā un no Agates bloga pārlīdu vēl pirmās (vai otrās) Lienes blogā. Tad vēl izlasīju Sintijas e-pasta "blogu" no Kirgizstānas un, labojot linkus sava bloga lapā, lai pievienotu Agati un Lieni (vēlākai palasīšanai), caur Māra blogu izgāju uz Sintijas blogu no Gruzijas laikiem, haha... Sanāk varenjautra tā tīmekļa ložņāšana! Un tā es kaut kā iedvesmojos uzrakstīt kaut ko latviski. Es jau zinu, kurš par to dusmosies.
(Hoi en hoe gaat het, David?)
Vispār man vajadzētu beidzot ķerties klāt kursadarba rakstīšanai - par Krievijas ārlietu ministrijas retoriku, kāpēc Kosovas albāņiem nepienākas neatkarība, bet abhāziem un dienvidosetāņiem - pienākas. Esmu salasījusies tik daudz Lavrova un viņa palīgu runu, ka jau pa ausīm lien ārā (bail uz ielas rādīties gandrīz, ja nu gruzīni redz!). Nē, nu skaidrs, ka pie visa ir vainīgs Mišiko! Viņš tagad izskatās tiešām traks. Nu kur viņš tādu stilistu rāvis, kas viņam liek runas teikt zaļās slēpošanas biksēs un sarkanbaltsarkanos strīpotos džemperos! Un Mišiko tagad nevienu runu nesaka, ja aizmugurē nav kartes un pašam rokās rādāmkoks. Viņam taču par ģeogrāfijas skolotāju vajadzēja kļūt! Pat Comedy Show pirms dažām dienām šito triku ar karti parodēja. Vismaz ir par ko pasmieties, ja nu gluži nav ko ēst. Opozīcija diemžēl arī vairāk smieklus nekā ēdienu piedāvā. Smiekli tomēr par velti un C vitamīns kā nekā.
Labi, neaizraušos - man par politiku jāraksta Word dokumentā ar 12 fontu, 1.5 speisingu un angļu valodā, nevis šeit Html un latviski. Bet sākumā nomazgāšu traukus un uztaisīšu kafiju.
Un tā man tās dienas paiet, jau mēnesi kavēju ar to kursa darbu. Pārbaudu zviedru pacietību, bet tā izskatās ir dzelžaina un neizsmeļama. Uz maniem kauna pilnajiem retajiem e-pastiem viņi atbild ar "have a great time in Georgia!"
P.S. Tbilisi arī kopš aizvakara ir iestājusies ziema! Būs jāmēģina ielikt kāda bilde no mana jaunā advancētā telefona... kaut gan šajā jomā man īsti nesanāk ar blogeri sadraudzēties.