Wednesday, September 29

center of the world

It seems the new center of the world is Tbilisi - so many odd old friends and acquaintances have found their way to visit me here and it does not seem stopping.

Monday, March 15

Dakterīši

Pēdējais laiks ir ticis pavadīts zem medicīnas zīmes un izraisījis nopietnas pārdomas par atbildību, biznesu, veselo saprātu, ticību, neticību, paļaušanos uz "profesionāļiem" vai savu iekšējo intuīciju...

Vispār pie ārstiem Latvijā esmu gājusi maz un nekā slikta man sakāms nav. Iespaids ir izveidojies tikai tāds, ka latviešu ārsti ir ļoti aizņemti un cenšas tevi atrunāt no "liekām" operācijām, t.i. operācijām, kas nav akūti nepieciešamas un ar "uzmanies un pagaidi kādu gadiņu" neko sliktu nevar nodarīt. Varbūt jau zināma taisnība tur ir - labāk pēc iespējas ilgāk saglabāt "dabisko uzbūvi" un katra operācija sevī ietver zināmu riska faktoru. Man ir konkrēti bijušas pārdomas par 2 operācijām - pleca saišu fiksēšanu un mandeļu raušanu. Par zobiem arī ir līdzīgi - mana zobārste Latvijā cenšas saglabāt zobu (t.i. paliekas no zoba) cik ilgi vien iespējams. Vienīgais kronis man šobrīd ir no Maķedonijas un joprojām šaubos, vai tas bija labākais risinājums. Par Zviedriju vispār, kas ir dzirdēts, ir šausmas - tur pie ārsta var tikt vienīgi uz reanimāciju. Telefona māsiņas slimības gadījumā iesaka atpūsties un lietot homeopātiskas bezrecepšu zāles. Cilvēki ir sapratuši, ka jādomā profilaktiski un lielākajā daļā gadījumu jau mēs ar atpūtu un kāju sildīšanu tiekam uz pekām. Bet... ne vienmēr. Un ārstam būtu jābūt tam tiesnesim, kas lemj ar kuru gadījumu viņš ir saskāries. Grūts un atbildīgs darbs. Man jau vispār doktors Hauss jau nedaudz krīt uz nerviem un vairāk neskatos, jo tie viņa "keisi" ir pārāk "kreizī" un normāli cilvēki tāpat nesaprot, par ko ir runa. Un pārējais sižets ap medicīnas tēmu arī ir kļuvis garlaicīgs, jo Hauss ir Hauss... nothing new or special. Bet kāpēc es te par Hausu sāku rakstīt? Diagnostika. Pat nevajag nekādus Hausa dīvainās slimības vēstures, pietiek ar parastajām. Diagnostika ir viena sarežģīta un ļoti atbildīga štelle. Nevar vienu problēmu, saslimšanu, orgānu atdalīt no citiem, no cilvēka organisma kopumā. Ir jāņem vērā tik daudz faktoru un būtu tik labi, ja cilvēki spētu labāk ieklausīties savā organismā un ārsti cilvēkā.

Aizpagājušajā nedēļā manam vīram bija sinusīts vai heimorīts (deguna blakusdobuma sastrutojums). Viss sākās ar zoba sāpēm. Zobam plombe bija izkritusi jau pirms kādiem trim mēnešiem un sliņķis nekādi nebija ticis līdz zobārstam. Nu piespiedu kārtā aizgāja, bet zobārste teica, ka kanāli ir sapildīti labi un tikai "gaļa" samocīta un iekaisusi. To tad piededzināja un ielika pagaidu plombi. Bet viņam pacēlās 38 grādu temperatūra pa nedēļas nogali. Pirmdien zvanīja zobārstei - tā teica, ka tik augsta temperatūra no zoba nevar būt un visi radi uzreiz izlēma, ka tā ir gripa un es ar savu grūtniecību vīram nevaru tuvoties. Tomēr vienu kanālu (no 3) viņa iztīrija un iedeva kaut kādas antibiotikas dzert. Man bija čujs, ka tā nav nekāda gripa un pie vainas tomēr zobs. Aizrakstīju simptomus mammai, kas tos aizkomunicēja mūsu ģimenes zobārstei, kurai pēc mana e-pasta bija skaidrs, ka problēma ir ar deguna blakusdobumu. Piedabūju vīru aiziet pie kāda cita zobārsta uz konsultāciju un beigu galā tā arī bija, ka deguna blakusdobums bija pamatīgi sastrutojis. Fiksi uztaisīja operāciju (šim par pamatīgu šoku), izņēma to strutu cistu, lika atmest tās antibiotikas un sāka špricēt citas. Viss labs, kas labi beidzas. Tomēr vēl nedaudz šaubos, vai tik kardināla rīcība bija nepieciešama un vai ātrākas diagnostikas un pareizo antibiotiku gadījumā nevarētu iztikt bez ķirurģiskas iejaukšanās. Pie tam te liekas parasti ar antibiotikām kopā dzert klaritīnu, kas ir pretalerģijas medikaments. Es tā arī līdz galam nesapratu, kāpēc. Tad viņam vēl deva dzert kaut kādu dzeltenu tableti, ko sauca par antibiotiku "brālēnu." Un ārsts vēl izrakstīja kaut kādu makteno pretsēnīšu zāli, no kuras instrukcijas pat vīramāte (savādāk zāles ļoti mīlošs radījums) nobijās un teica, lai nedzer. Es gan devu savu autorizāciju dzert, jo tai es vismaz redzēju jēgu - izskatījās, ka antibiotikas bija radījušas pateicīgu vidi sēnīšu izplatībai. Bet tāds nu man dīvains iespaids veidojas par šejienes sistēmu... Ārsti izraksta simts un vienu zāli "katram gadījumam," aptiekas ir ik pēc 20 soļiem (izskatās, ļoti labs bizness...), gandrīz katrs ir pašizglītots ārsts, kas vēl analizē ārsta izrakstīto un pats lemj, ko labāk nedzert un ko vēl varētu dzert. Pie tam izskatās, ka priekšroka vienmēr tiek dota "efektīgākajām" zālēm, tas ir jiftīgākajām. Man liekas smieklīgi milzīgie aizspriedumi pret "mākslīgajiem" vitamīniem, ja viņiem normāli liekas pie mazākajām iesnām pumpēt iekšā tādu ķīmiju. Cik man bija grūti atrast un pārliecināt vīru nopirkt fluora tabletes... hematogenus man tikko atveda draudzene no Latvijas, tāpat Citrosept. Tāda parasta un iedarbīga lieta kā kumelīšu tēja te nav īpašā cieņā. Visi pumpē tikai melno un slavē savas murabas - ļoti sacukurotus ievārījumus. Aveņu muraba pie melnās tējas ir ļoti laba saaukstēšanās zāle un vīģu muraba - pret klepu. Nu varbūt...

Droši vien es pati esmu tāds "pašizglītots" ārsts, kas googlē, kas lācītim vēderā. Pieļauju, ka ar manu vīru (beigās) viss tika izdarīts, kā vajag. Bet pēc vīra saslimu es un dakterīšu pieredze manā gadījumā nostiprināja manas šaubas par dakterīšu kompetenci un vajadzību vienmēr apšaubīt viņu lēmumus un ieteikumus.

Kas tieši bija pie vainas, nezinu. Nedomāju, ka vainīgs vīrs, ja nu vienīgi, kā pārstājām bučoties un tā rezultātā cieta mana imunitāte :) Nedomāju, ka tas arī bija kāds vīruss, kā te visi mīl uzreiz teikt, ja masveidā daudzi cilvēki saķer iesnas un sāpošu kaklu. Es minētu, ka tas ir vienkārši mainīgais marta laiks un vitamīnu trūkums, kāpēc tik daudzi vienlaicīgi saaukstējas. Zinu, ka mans kakls ir vājš un uzņēmīgs pret visādu zarazu. Jau ilgu laiku domāju un konsultējos ar pieredzējušajiem cilvēkiem par labumu no izņemtām mandelēm. Gandrīz visi, kam izrautas, man iesaka to nedarīt. Tā nu pagaidām atlieku un atlieku. Ļoti cerēju grūtniecības laiku izstaigāt bez slimošanas, it kā jau uzmanījos, bet nu pārlieku jau arī nespēju un negribu... Lai nu kā - viss sākās kā man jau pierasts: ar kakla sāpēm. Dzēru tējas ar medu, karstu pienu ar medu, sviestu un nedaudz sodas, sildīju kājas, skaloju kaklu ar sāli, sūkāju mentola končas un vienu dienu atpūtos mājās. Otrā dienā pārgāja nākamajā stadijā ar mazākām kakla sāpēm, nelielu klepu un parādījās puņķi. Temperatūru termometrs neuzrādīja, nejutu arī, ka ir pa dienu, bet pa nakti gan nedaudz pasvīdu. Nejutos tik slikti, lai skrietu pie ārstiem un to arī nedarītu, ja nebūtu stāvoklī. Cerēju, ka būs kā decembrī un pāries pēc vienas, maksimums divām dienām (manuprāt, grūtniecei ir spēcīgāka imunitāte un tās ir muļķības, ko viņi tagad stāsta par pavājinātu imunitāti). Tomēr, kad trešajā dienā nebija ievērojami labāk, izlēmu tomēr aiziet pie dakteriem pārbaudīties.

Vairāk biju uztraukusies par bēbi, jo pirms slimošanas spārdījās tā, ka brīžiem pat pamodināja no miega, bet pēdējās dienas bija ļoti mierīgs. Bet ginekoloģe mani pat nepieņēma un aizsūtīja uzreiz pie terapeites. Es arī baigi neuzprasījos, jo bēbis pie terapeites sēžot sāka ļoti spārdīt man pie ribām augšā. Tā nu izlēmu, ka viņš bija vienkārši pagriezies vertikāli, jo šķērsām sāka palikt mums abiem neērti. Terapeite mani riktīgi izmeklēja un viņai nepatika mans kakls un arī kaut kas tā kā varētu būt saklausāms plaušās (ļoti šaubos, ko viņa tur saklausīja...), uzzināja, ka man draudzene no ārzemēm ciemos atbraukusi, arī saaukstējusies, to iesauca iekšā un izjautāja. Lai arī temperatūras nebija, izlēma sūtīt taisīt H1N1 analīzes. Pie tam izrakstīja, kādas 10 dažādas zāles/procēdūras, ieskaitot kaut kādas antibiotikas, kas ir "nekaitīgas grūtniecēm." Tjipa, nekas īpašs man nav, bet ir risks, ka kaut kas varētu sākties, kas varētu radīt nopietnas komplikācijas. Tomēr arī izlēma mani aizsūtīt pie lora uz "konsultāciju." Lors nebija uz vietas un mēs devāmies meklēt, kur uztaisīt H1N1 analīzes. Es par to smējos ar vīru un terapeite ginekoloģei teica, ka mēs esam "ģetskij sad." Ginekoloģe gan centās mani aizstāvēt. Pārjautāja, vai esmu studējusi medicīnu. Pēc mana "nē" teica, ka tomēr esmu ļoti izglītota un saprātīga meitene.

Beigās atradām to infekciju centru, kur tā kā var taisīt H1N1 testu. Sākumā durvis atvērtas, bet neviena nav. Beigās vienā telpā Oto atrada divas sievietes, dzeram kafiju. Šis sāka par H1N1 testu, bet, kad dāmas uzzināja, ka mēs esam nosūtīti no Čačavas klīnikas, teica, lai ejam, no kurienes nākuši. Visu laiku no Čačavas viņiem sūtot pacientus uz H1N1 testu. Esot jau apnicis.

Atgriezāmies Čačavā pie lora. Konsultācija pie tā krutā lora maksāja 40 larus (tas ir ap 20 EUR vai 14 latiem). Ja Oto nebūtu aizskrējis tik ātri maksāt, es būtu atrunājusi. Tāpēc arī viņš tik ātri aizskrēja. Lors gados jauns vīrietis. Kabinets ar visādu krutu (dārgu) aprīkojumu. Paskatījās manas mandeles - jā, sastrutojušas. Strutainā angīna. Bez antibiotikām neobajķis... Es saku, ka tomēr esmu stāvoklī un negribu antibiotikas. Oto rāda to antibiotiku vārdu, ko terapeita izrakstījusi un kuras it kā ir derīgas arī grūtniecēm. Šis nokrata galvu, ka šitās nederēs, jo ir pavisam citas grupas antibiotikas un angīnas gadījumā vajag no penicilīna grupas. Pret tām otrām es tikai resistenci attīstītu. Jauki. Jebkurā gadījumā grūtniecības gadījumā pēdējais galavārds par antibiotikām ir ginekoloģei. Bez antibiotikām viņš uzraksta savu sarakstu ar 10 zālēm. Iesaka uzreiz pēc dzemdībām raut mandeles ārā. Grib man no ausīm ar savu kruto mašīnu sēra korķus tīrīt, bet es jūtu, ka man ausis arī nedaudz iekaisušas un negribu, lai viņš man tās aiztiek. Viegli izdodas atrunāt.

Nu tad ar terapeites un lora zāļu sarakstiem ejam pie ginekoloģes pēc viņas konsultācijas un jāvārda. Viņa kaut kur pie kāda steidzama pacienta un sanāk ilgi gaidīt. Gaidot man neiztur nervi. Esmu visu dienu smējusies, lai neraudātu. Nāk virsū izmisums, jo esmu sabaidīta ar tādu nopietnu strutaino angīnu, iespējamu cūku gripu un velns viņu zina, ko vēl. Pati gan tomēr jūtu, ka ar mani viss kārtībā. Bet kam lai tic? Ko lai es saku dakteriem, vīram un vīramātei, kāpēc domāju visus viņu zāļu sarakstus mest miskastē? Un priekš kam mēs esam iztērējuši gandrīz 50 latus? Un kā lai es uzņemos atbildību ne tikai par savu, bet arī par mazas dzīvības veselību (varbūt uz visu nākošo mūžu). Kā lai es cīnos pret visiem? Vai es tiešām esmu gudrāka par visiem šiem krutās klīnikas ārstiem? Labi tomēr, ka man ir tā paveicies ar vīru un viņš mani saprot un ir manā pusē. Pēc manām asaru straumēm atnāk beidzot arī ginekoloģe, kas neko gudru nepasaka. Tikai to, ka viņa jau apspriedusies ar terapeiti un lai mēs darot, kā viņa liekot. Liels paldies.

Tā nu mēs ņemam priekšā zāļu sarakstus un akceptējam no tiem C vitamīnu (gan ne špricēs, bet parasti dražejās un šķīstošajās tabletēs) un Trachisan kakla skalojamo šķidrumu. Es tam vēl pievienoju Septolete sūkājamās tabletes, no kurām centos izvairīties, bet zinu, ka man labi palīdz un nelielos daudzumos nevajadzētu bēbim vairāk kaitēt kā vēl ilgāka slimošana. Kur nu vēl antibiotikas.

Pēc visa šī trādirīža un nepārtrauktām "telefonkonferencēm" ar mammu, Oto ir viņu pārliecinājis, ka Čačava nerullē un ka visi tur vienkārši taisa biznesu uz mana rēķina. Tagad tiek meklēti jauni ārsti caur draugu un paziņu tīkliem.

Joprojām jūtos labi un gandrīz pilnīgi uz pekām. Gribu jau iet vingrot šodien, bet Oto vēl cenšas atrunāt.

Tuesday, March 2

Georgia on CNN

I am sometimes watching CNN here. I think the Georgian ad is quite... hmmm... I have trouble finding an appropriate epithet. But if I was really Georgian, I would feel embarrassed. But maybe that's my Latvian humbleness talking.

Judge for yourselves



$$$$$

Monday, March 1

Megruli dedamtili, ra!

Kad gribēju iegādāties garšvielas, Ota atteica, ka Lia (mana vīramāte = dedamtili) par to parūpēsies. Parūpējās ar. Šodien piešāvu divas tējkarotes sarkano piparu sautējumam un laikam būs viss lielais katls jāmet ārā. Nu nākamreiz zināšu, ka sarkano piparu pulvera vietā man škafčikā ir riktīgs mežonīgais čili :) vairāk par naža galu nekad nelikšu.

Lai paskaidrotu nezinātājiem - megruļi ir no Austrumgruzijas, kur ēdieni ir asi. Megruļiem ir savs dialekts un nacionālais raksturs, tā kā mēs tos jokojoties saucam par Gruzijas latgaļiem jeb čangaļiem. Čangali gan te nozīmē dakša... Un vispār svani no Svaneti varbūt lielāki latgaļi, jo svanu uzvārdi beidzas ar -ani. Tad nu varbūt es ar savu latgaļu uzvārdu "Šaltani" varēju te izlikties par svanieni. Tā (kā mums šodien stāstīja gruzīnu valodas skolotāja) dažreiz rīkojoties armēņi, jo viņiem gruzīniski uzvārdi beidzas ar -iani... un tas pirmais -i kļūdas pēc var vienkārši pazust. Bet svani man joprojām ar gulbjiem asociējas (angļu valoda dominē), kaut gan zviedriski svans ir aste :) Astainie gulbji no pasaku valstības ar augstiem akmens torņiem, zaļām ielejām un sniegotiem kalniem.

Sunday, February 28

Thursday, February 25

Fashion blog

Zviedrijā baigā modē ir fashion blogi, ar kuriem var (ja paveicas) nopelnīt diezgan labu naudu. Kaut kādu talantu šajā jomā jau arī vajag un šobrīd jau "tirgus penetrācijai" laiks ir nedaudz nokavēts - konkurence ir pārāk liela. Bet vispār Zviedrija ir ar modi apsēsta zeme, kurā tomēr retais izceļas ar oriģinalitāti. Tieši tāpēc jau tie blogi ir tik ļoti apmeklēti, jo svensoni smeļas iedvesmu, kurā veikalā, ko pirkt un ar ko to kombinēt. Beigās tie tūkstoši, kas tos populāros blogus izlasījuši, visi izskatās kā kloni. Nu nav jau tikai blogos vaina - protams, visi iepērkas H&M, Gina Tricot un New Yorkerī, kur tas piedāvājums viens no otra baigi neatšķiras... Es te varētu izplūst arī par Zviedru pilsētas modeli, kur Kungsgatan krustojas ar Drottninggatan un centrā ir Stora Torget ar Ahlens :)

No praktiskās puses, protams, vieglāk dzīvot. Ja atradīsi Kungsgatan, značit kaut kur uz priekšu ir Stora Torget un pilsētas centrs. Apmaldīties pagrūti. Arī mana iepriekšējā dienasgrāmatas ieraksta problēma atkrīt - topiņus visās krāsās un visām dzīves situācijām var atrast H&M, ilgi nav jāmeklē.

Te, Gruzijā, liekas vienkāršāk ir atrast kaut ko ekstraoriģinālu - skatīt zemāk kāzu kleitas, nekā pamata preces.




Vispār, jāsaka, man patīk kā gruzīnu sievietes ģērbjas. Ir jau protams paaudze, kuras garderobi joprojām diktē padomju un postpadomju stils... Nevar jau vienmēr par visiem 100% droši pateikt, bet krievietes pēc ģērbšanās stila atšķiras te līdzīgi kā Rīgā. Laikam jau mums ar gruzīnietēm gaumes līdzīgākas. Vienīgā atšķirība - gruzīnietes traki iemīļojušas melnos, tumšos un nedaudz arī spilgtos toņus. Latvijā pēdējā laikā bija manāma pāreja uz gaišākiem pasteļkrāsas toņiem. Bet vispār jau mēs pēc sejas krāsas esam pavisam cita palete :) Bezkrāsainie pasteļkrāsas letiņi. Par ko es te nedaudz vakar nošokējos - sievietes devītajā grūtniecības mēnesī uz 12 cm papēžiem... Te mums atkal priekšrocība pret gruzīnietēm, kurām pat ar tādu svaru jāklumburē uz milzīgiem papēžiem, lai izskatītos garākas :)

Man īpaši patīk gruzīnu emaljas rotaslietas (tiešām gruzīnu?), kas te ir piedāvājumā lielā vairumā. Nu vienkārši skaistas! Oriģinālu auskaru tīkotājas no Latvijas - brauciet ciemos! Ah, un laimīgās gruzīnietes ir tiešām apveltītas ar izciliem matiem. Mani jau arī labi, bet pat ar visu manu grūtniecības hormonu izraisīto matu biezumu un spīdumu gruzīnietes man ieliek.

Tuesday, February 23

Topiņi, mentola končas un hematogens

Laimas konfektes var man nevest - te tās ir! Rebekas vafeles pat tuvējā veikalā, bet šokolādes jāmeklē citā. Vafeļu nišā laikam vieglāk ielauzties. Ir arī atrodami Laimas zefīri šokolādē un marmelādes. Ir nopērkama "lietuviešu maize" - diezgan sakarīga rupjmaize, ko gan cep šeit uz vietas nevis ved no Lietuvas. Varianti arī ir - Borodinas, ar ķimenēm un maize "Saule" ar saulespuķu sēklām. Biezpiens un krējums ir tādi paši kā mājās. Viens vietējā ražotāja "Eko Food" (a.k.a. Eko Pudi) jogurtiņš ir vairāk līdzīgs jogurta krēmam, kas man tā pietrūka Zviedrijā. Ir arī krievu "Čudo" jogurta krēms...mmm... un dažreiz mūsu veikalā parādās arī biezpiena sieriņi šokolādē. Nav jau Kārums, bet ir ok. Protams, visur ir latviešu šprotes. Bet mūsu veikalā ir arī Latvijā ražotas skumbrijas tomātu mērcē un mencu aknas. Protams, ir griķi! Vispār tās lietas, ko vedu uz Zviedriju, te ir! Pietrūkst citas lietas.

1. Mentola končas.
Man ik pa laikam piemetās krekšķis (šogad mazāk, bet vienu brīdi vilka uz to) - no aukstuma vai putekļainā gaisa, kas to lai zina. Kakls man vienkārši ir vājākais punkts. Parasti nekādus sīrupus nedzeru un aerosolus nepūšu, palīdz vienkārši atpūta un tēja. Un pasūkāt kādu mentola konču (tādu kā Lockets vai Halls, vai Vicks...), kad nu nāk virsū kaklkasīklis. Un, godīgi sakot, man vienkārši garšo un ceļojot patīk svaigumam. Varat iedomāties manu pārsteigumu, ka šeit šādu lietu veikalos nav. Ir tikai simts un viens Orbid augļu veids (granātu un melleņu, meloņu, arbūzu, arbūzu un meloņu balinošais, apelsīnu un dzērveņu, tropiskais...) un augļu īrisi, želejkončas un dražejas. Mentos oriģinālās piparmētru arī nav atrodamas, tikai augļu varianti. Mentolīgais un piparmētrīgais izskatās te nav modē.

2. Topiņi
Ok, ir ziema, bet ko gruzīnietes velk zem jakām? Šodien meklēju tirgū un dažos veikalos parastus topiņus un nav atrodami! Tikai topiņi un trikotāžas bītlenes ar garām rokām un vīriešu apakškrekli.

3. Hematogens
Es domāju, ka tas ir padomju produkts. Bet te aptiekās nav. Man teica, ka dažreiz veikalos vai tirgū esot, bet pagaidām neesmu vēl manījusi.

4. Zāļu tējas
Vispār supermārketos vismaz daži veidi ir, bet pazūd visu melno un zaļo tēju piedāvājumā. Ja Balkānos visi plaukti bija pilni ar zāļu tējām un tikai nedaudz "īstās" tējas, te ir otrādi. Pie tam tauta neatzīst kumelīšu vai mežrozīšu tēju par tēju. Vīramāte par kumelīšu tēju noteica, ka ir laba un veselīga, bet dzerot viebās. Tēja te ir tikai melnā tēja. Pārējās ir zālītes un loģiski lielākā piedāvājumā nopērkamas aptiekās. Tomēr zālītes ir savādākas kā pie mums un, kā dzirdēju, fenheļa tēja un aveņu lapu tēja (grūtnieču intereses) te nav atrodamas.

Mentola končas vienā lielākā ("ārzemnieku") supermārketā atradu, bet pārējos varat vest man ciemakukulī. Topiņus gribu bez rokām, ar likru vai elastānu un pagarus, lai sniedzas pāri puncim :)

Avatars

Cepuri nost misteram Kameronam! Man patika. Vai tā nav pirmā filma, kur citplanētieši ir labie un uzvar ļaunos "debesu" cilvēkus?

Monday, February 22

Smilšu vētra un pārdomas par "mobilo pasauli"

Es domāju, ka Rīga ir vējaina pilsēta. Vai Liepāja, kurā, kā dziesma skan, piedzimst vējš. Bet nu - Tbilisi? Tuvumā taču jūras nav un pašā kalna galā jau arī viņa neatrodas! Kas man izskaidros šo mistēriju?
Bet taisnība bija vīriņam, ka lieli vēji te ir bieži. Divu mēnešu laikā, kopš esmu šeit, esmu par to pārliecinājusies pati. Nesen dubļi ir izžuvuši un lido ar lielo vēju, radot īstu tuksneša vētru. Skārds grab un daži gabali lido. Nerunājot par plastmasas pudelēm un izžauto veļu. Kāpņu telpā arī gaudo un griež vannasistabas ventilatorus. Liku savam vīriņam atrast šajā dabas katastrofā sēnes un kādu stundu no viņa ne miņas. Es aizsūtīju īsziņu: vai tu joprojām tās soko meklē? Nav atbildes, zvanu, telefons izslēgts. Pirmā doma - baterija nomirusi (tā viņam parasti gadās...). Bet otrā doma - ja nu kas noticis, mašīnai koks uzgāzies? Un sākas panika, jo miera avots - mobilie sakari - ir jau izsmelts. Nu tiešām, ko senāk cilvēki darīja bez mobilajiem? Vai viņi uztraucās vairāk vai mazāk?
Paldies dievam, vīrs ir jau mājās. Bez sēnēm gan (jo nav sezonas, un ārvalstu šampinjoni nav baigā cieņā, kaut gan ir manīti). Koki tomēr bijuši uz mašīnām jau sagāzušies un izraisījuši satiksmes sastrēgumus.
Bet pa Radio SWH meitenes joprojām izsaka pateicības puišiem, kas viņām no rīta palīdzējušas mašīnas no sniega izrakt. Vispār nedaudz žēl, ka es laižu garām šo gadsimta ziemu. Tomēr man ir smilšu vētras.
Taisāmies šovakar braukt uz Avataru, bet bišku bail pa šito laiku.

Saturday, February 20

Banana trees in Vake park


Ar otro sudrabu!

Sorit pirmais, ko piecelusies dariju (varbut pec Suzannas apmeklejuma), skreju ieslegt laptopu un interneta paskatities, ka braliem Dukuriem pa nakti veicies skeletona Vankuveras olimpiade. Bisku zel par abiem, jo 2. un 4. vietas ir tas skobigakas. Varbut vienigi pedeja vel vairak skrobiga. Bet vispar - malaci puisi! Kanadietim ta bija majas trase un, ja olimpiade notiktu Sigulda, variantu nebutu un Latvijai but abas augsejas vietas uz pjedestala.
Olimpiade Gruzija vispar ir diezgan nemanams pasakums. Nabagiem sakas ta ar tragediju - vinu kamaninbraucejs gaja boja treninbrauciena vel pirms olimpiades atklasanas.
Sports miletaja limeni seit ari ir gruti pieejams. Valentindienu pavadijam meklejot peldbaseinu. Bija svetdiena, un baseini vai nu nestradaja vai tikai lidz 15iem. Ir viens baseins tuvu centram Laguna, kas no arpuses izskatas diezgan nepievilcigi, ir atklats, bet ar siltu udeni. To tad mes ari tagad planojam izmeginat, ipasi, ja laiks pieturas tik silts ka sodien. Rit sola +15C, ta ka japiespiez virs turp aizbraukt lidz 15. Laguna maksa 10 larus, kas ir ap 3.5 Ls. Vel atradam baseinu tuvu majam, bet isti nesapratu, cik vins par reizi maksa. Sakuma teica 10, bet varbut tas bija tikai par sporta zali ar abonementu... Nu kaut kur robezas no 10 lidz 20 lariem. Udens izskatijas it ka ok, bet pati telpa prasijas pec remonta. Jauna sporta kluba baseinins 3x10 m maksa 25 larus par stundu. Tur gan isti nepapeldesi, jo svetdiena bija pilns lauzu, kas tur vienkarsi relaksejas. Tad labak tur udensaerobiku izmeginat, jo maksa tapat 25 larus. Viskrutakais jaunas 50 m baseins maksa 90-150 larus par reizi (bet vari peldet visu dienu), vajpratigus 30-50 latus!!!! Menesa abonementu viniem nav, ir gadam, bet tur no kada tukstosa latu ir jaskiras. Pec sis cenu aptaujas 80 lari menesi (12 reizes) par grutniecu sportu vairs nelikas dargi... Ja, sportam daudz lielaks piedavajums un letakas cenas ir Zviedrija.
Vakar biju uz pirmo grutniecu sportu. Biju es un vel divas meitenes lidzigos apmeros. Daktere uzlika DVD anglu valoda un mes pec ta DVD atkartojam. Pati dakterite man ka jauninajai pieversa pastiprinatu uzmanibu un visu laiku jautaja, vai es tos muskulus jutu (chuvstvuesh, chustvuesh?). Nu pec 2-3 reizem es drosi nevienu muskuli nejutu... Bet, ja es teicu, ka nejutu, si grozija galvu un turpinaja mani bakstit. Labi, ka atnaca otra daktere, kura domaja, ka izpildu vingrinajumus labi un pareizi un tad ta pirma lika mani miera. Bet vispar sodien gan es tos muskulus nedaudz jutu gan... Kops grutniecibas neko isti neesmu darijusi un sodien nosveros - esmu jau 76 kg, +10 kg!!! Kur vini ir, isti nejutu un neredzu, liekas tikai vedera un krutis, varbut nedaudz ari uz gurniem, bet sitada gara skiet, ka beigas mierigi pienemsos par vismaz 20 kg, jo vel tam vederam ir ko augt un augt.
Sodien diena bija vienkarsi fantastiska - tik daudz saules!!! Beidzot sajutos, ka tiesam esmu Kaukaza.
Izbraucam cauri automazgatuvei - bailigi un jautri.
Biju uz pirmo latviesu valodas stundu gruzinu berniem - tik daudz bernu un lielaka dala latviski neko nesaprot.
Pastaigajam pa Vake parku - liela statuja garu kapnu gara un muziga uguns, popkorns un karuseli.
Apciemojam Goodwill Vake veikalu un beidzot atradu mentola kompetes, nekad nebutu domajusi, ka ir te tuvuma kada vieta, kur katra veikala nevar atrast Lockets vai Halls, vismaz piparmetru ledenes, bet sitadu lietu Tbilisi reali nav!
Bijam ciemos pie italu-anglu gimenes - fenhelteja un maza bibliotekare.
Pa celam pie draugiem iebraucam veikala pec obligata ciemakukula un atradu tadu Laimas konfeksu, zefiru un marmelazu izlasi!!! Dienas prieks!

Tbilisi arhitektura...

...no automazgatuves, kamer virs slauka un zave masinu.

Thursday, February 11

Orsulad

Man šorīt metro pirmo reizi pusmūža sieviete deva apsēsties. Dīvaina sajūta. Es vēl naivi domāju, ka mētelī tas vēl nav redzams... Un arī pagaidām vēl sanāk aizmirst, ka man ir vēders, jo no iekšienes tas tik ļoti sajūtams nav, tikai ārēji, piemēram, kad apkampjas :)

Monday, February 8

Ziemas bildes



Brīži, kad pat traukus patīk mazgāt

Šodien biju uz pirmo gruzīnu valodas nodarbību Latviešu biedrībā. Konstatēju, ka nezin' pa kuru laiku un kā esmu kļuvusu diezgan advancēta... Laikam tiešām var neiespringt, un tā valoda pati ar laiku atnāks. Bet perfektai fonētikai uzreiz ir jāatmet ar roku.
Meklējot otru (vispār jau trešo Tbilisi) Lieni draugos, atradu Agati. Sāku lasīt Agates blogu par EVS Gruzijā un no Agates bloga pārlīdu vēl pirmās (vai otrās) Lienes blogā. Tad vēl izlasīju Sintijas e-pasta "blogu" no Kirgizstānas un, labojot linkus sava bloga lapā, lai pievienotu Agati un Lieni (vēlākai palasīšanai), caur Māra blogu izgāju uz Sintijas blogu no Gruzijas laikiem, haha... Sanāk varenjautra tā tīmekļa ložņāšana! Un tā es kaut kā iedvesmojos uzrakstīt kaut ko latviski. Es jau zinu, kurš par to dusmosies.
(Hoi en hoe gaat het, David?)
Vispār man vajadzētu beidzot ķerties klāt kursadarba rakstīšanai - par Krievijas ārlietu ministrijas retoriku, kāpēc Kosovas albāņiem nepienākas neatkarība, bet abhāziem un dienvidosetāņiem - pienākas. Esmu salasījusies tik daudz Lavrova un viņa palīgu runu, ka jau pa ausīm lien ārā (bail uz ielas rādīties gandrīz, ja nu gruzīni redz!). Nē, nu skaidrs, ka pie visa ir vainīgs Mišiko! Viņš tagad izskatās tiešām traks. Nu kur viņš tādu stilistu rāvis, kas viņam liek runas teikt zaļās slēpošanas biksēs un sarkanbaltsarkanos strīpotos džemperos! Un Mišiko tagad nevienu runu nesaka, ja aizmugurē nav kartes un pašam rokās rādāmkoks. Viņam taču par ģeogrāfijas skolotāju vajadzēja kļūt! Pat Comedy Show pirms dažām dienām šito triku ar karti parodēja. Vismaz ir par ko pasmieties, ja nu gluži nav ko ēst. Opozīcija diemžēl arī vairāk smieklus nekā ēdienu piedāvā. Smiekli tomēr par velti un C vitamīns kā nekā.
Labi, neaizraušos - man par politiku jāraksta Word dokumentā ar 12 fontu, 1.5 speisingu un angļu valodā, nevis šeit Html un latviski. Bet sākumā nomazgāšu traukus un uztaisīšu kafiju.
Un tā man tās dienas paiet, jau mēnesi kavēju ar to kursa darbu. Pārbaudu zviedru pacietību, bet tā izskatās ir dzelžaina un neizsmeļama. Uz maniem kauna pilnajiem retajiem e-pastiem viņi atbild ar "have a great time in Georgia!"
P.S. Tbilisi arī kopš aizvakara ir iestājusies ziema! Būs jāmēģina ielikt kāda bilde no mana jaunā advancētā telefona... kaut gan šajā jomā man īsti nesanāk ar blogeri sadraudzēties.