Kad gribēju iegādāties garšvielas, Ota atteica, ka Lia (mana vīramāte = dedamtili) par to parūpēsies. Parūpējās ar. Šodien piešāvu divas tējkarotes sarkano piparu sautējumam un laikam būs viss lielais katls jāmet ārā. Nu nākamreiz zināšu, ka sarkano piparu pulvera vietā man škafčikā ir riktīgs mežonīgais čili :) vairāk par naža galu nekad nelikšu.
Lai paskaidrotu nezinātājiem - megruļi ir no Austrumgruzijas, kur ēdieni ir asi. Megruļiem ir savs dialekts un nacionālais raksturs, tā kā mēs tos jokojoties saucam par Gruzijas latgaļiem jeb čangaļiem. Čangali gan te nozīmē dakša... Un vispār svani no Svaneti varbūt lielāki latgaļi, jo svanu uzvārdi beidzas ar -ani. Tad nu varbūt es ar savu latgaļu uzvārdu "Šaltani" varēju te izlikties par svanieni. Tā (kā mums šodien stāstīja gruzīnu valodas skolotāja) dažreiz rīkojoties armēņi, jo viņiem gruzīniski uzvārdi beidzas ar -iani... un tas pirmais -i kļūdas pēc var vienkārši pazust. Bet svani man joprojām ar gulbjiem asociējas (angļu valoda dominē), kaut gan zviedriski svans ir aste :) Astainie gulbji no pasaku valstības ar augstiem akmens torņiem, zaļām ielejām un sniegotiem kalniem.
No comments:
Post a Comment