Sestdien,
ap vieniem devamies par 10 eiro nopirkt makskerkatu, maisu pilnu ar tarpiem dabujam par brivu. braucam uz kaut kadu ezeru netalu no Pristinas. 30 min brauciens. Shpetima draugs Noriks saka, ka vins zina citu celu, ka piebraukt ezeram no otras puses, kur esot daudz labak. Ok, turpinot pa sasaurinosos asfalta celu garam n-tajam Latinamerikas serialus atgadinosajam privatajam amerikanu un 3.mileeniuma vidusskolam, atduramies strupcela un tur stavosie viriesi mums liek braukt atpakal un tad pa zemes celu nogriezties pa kreisi. Pirmais zemes cels ir tik stavs, ka nobistamies. Otrais, tresais, ceturtais izskatas, ka ved uz jaunuzceltajam privatmajam. Izvelamies piekto. Pec 50 metriem ir pirmais pagrieziens ar slipumu un augstu gropi pa vidu. Mes izkapjam lauka un ar komandas darbu pirmo miklu atminam bez paliksanas ar vienu riteni gaisa vai sasistu karteri. Bet tas ir tikai sakums... kadiem 5 kilometriem celam ar milzigam gropem un pusmetru vagu pa vidu, dubliem, smiltim. Mes ar Shpetimu parsvara skrienam pirms un pec masinas un labi ja 30 metrus pabraucam lidz nakamajiem lielajiem dubljiem vai cinjiem.
Netalu no ezera esam nedaudz atpalikusi un soferitis paliek ar purnu nobrauciena uz leju un pakalejo kreiso riteni gaisa. Shpetims iekrajas kreisajas pakalejas durvis un nobraucam leja pie ezera. Tur ir diezgan daudz makskernieku jau prieksha. Vel vairak ir plastmasas maisinu un citadu drazu. Ok, kaut ka mums si vieta neapmierina un nolemjam padoties vel nedaudz talak. Noriks vairak neriske masinu dzit augsa pa mazo stavo celu, tapec pie darba keras Shpetims. Es saku, kad jums puisi saks palikt garlaicigi, dodiet masinas atslegas man
Pec daziem metriem tur augsa izlemjam tomer masinu tur atstat un doties ar kajam talak, jo sakas megadublji, kuriem pat ar kajam sudigi tikt cauri. Atrodam diezgan skaistu vietinu. Masinu no turienes sen jau vairs neredzam, bet tapat no sejienes nekur ar vinu neaizskriesi. Ar kajam noteikti zaglus panaksim.
Tiek ieprovets jaunais spinings, bet musu pieredzejusakajam makskerniekam nav nekadas pieredzes ar tadam makskerkatiem ar tadam spolem un nav ari nekadas pieredzes ar makskeresanas ipatnibam ezeros. Zinam, ka jasviez maize, lai piesaistitu zivju uzmanibu. Tarpi ari negrib no sakuma list uz akjiem. Lidz pusei vinju uzdur, a shis, maita, shmok nost. Nekadu zivi mes todien nenokeram, bet es apdedzinaju plecus un izspelejam 2 karsu partijas, pirms sacelas liels vejs un saka visu nest pa gaisu.
Atpakalcela soferitis divreiz paskrapeja celu ar karteri, bet citadi bez ipasiem starpgadijumiem.
Svetdien,
Dodamies uz musu pieredzejusaka makskernieka Shpetima dzimtajiem makskeresanas laukiem - upiti pie bernibas ciema. Upite nav nekada mazaa, bet piedrazota nenormali...kadus 30 gadus visi atkritumi tiek sviesti tur pie tilta. Ari en-taas nenormali smirdoshas notekas no kanalizacijas tiek novaditas tur. Sakam makskeret aiz pilsetas slavenas lopkautuves, no kurienes nak Kosovas labaka gala visiem Pristinas restoraniem. Hmmm... ja jau es lidz shim esmu dziva, tad nevajadzetu but tik traki. Pie lopkautuves stav barins aitu. Gaida savu rindu. Skumjs skats. Ap lopkautuvi klist daudz ielas sunju, kuriem no tas atlec savs labumins. Pie uzberuma cela malas gul 3 smuki kuceni. Viens ir loti aktivs un nak ar visiem izrunaties un visiem izlugties, vai varbut vinu var adoptet. Tik smuks kucens, ka tiesam saku domat, varbut kaut ka varu vinu iekombinet sava dzive...izkartot Eiropas Savienibas papirus...eh, skumja, druma ta dzive te.
Ari te neesam vienigi makskernieki. Laikam jau kaut kadas zivis saja notekaa dziivo. Radioaktivas un trisgalvainas. Gribot negribot saja vieta sezot pie sis upes ar plastmasas maisinkokiem abos krastos, iidoso suni, svilstosas miesas, adas, matu smardu no lopkautuves negribot nakas domat par sis vietas tuvumu Afrikai attistibas zina.
Viens makskernieks ir loti izpalidzigs, nomaina mums aki uz mazaku (esot par lielu), iedod mums tarpus (vakardienas salaidam ezera - for the fish party
, sniedz padomus... Sunjukam vins ari patik, shis paliek gulot pie vinja velosipeda - sak', izvelejos sev saimnieku. Driz noguris tur pavisam atluzt, ka tikai berni to mak.Atkal nekas nekeras, un Shpetims nolemj pavirzities vel tuvak savai bernibas makskeresanas vietai. Atkal vins dzen masinu augsa uz uzberuma, jo Noriks atsakas. Un talak pa to celju (lasit, taku). Zem tilta sakas atkritumu kalni un izbraukt nav iespejams. Atstajam masinu tur, bet driz brauc traktors ar jauniem atkritumiem un masina ir janovirza mala. To darot, atkal paliekam ar vienu riteni gaisa, bet viens no traktoristiem soreiz uzkaras un atkal dabujam uz cetriem riteniem.
Solojam talak kajam, gar noteku ar smirdosu kanalizacijas udeni. Un Sheptima draugi (soreiz esam 4: Shpetims, es, Noriks, un Besi) vinu velk uz zoba par "labo vinja lauku gaisu, ko nevarot salidzinat ar Pristinas smogu". Otrpus kanalizacija un uzberumiem sak klut patikamam. Nejut vairs to smaku, neredz upi ar atkritumiem, tikai zaljus un brunus uzartus laukus, zilus kalnus un sarkanus dakstinu jumtus, un vienu baltu minaretu. Mums ir japarapjas pari saubigam tiltam, ja to ta var nosaukt. Viss ekipejums tiek atdots Shpetimam un man, jo "pilsetas puikas" Noriks un Besi rapjas tricosam kajam un rokam. Tilts ir diezga augstu un sastav no dazam sarusejusam, nestabilam margam, metala karkasa un briziem esosam briziem neesosam metala plaksnem uz ta. Otra puse tiesam ir ljoti jauka makskeresanas vieta ar ljoti minimaliem plastmasas drazas apjomiem. Otra puse ir aitas, dazas pavisam apaljas vel stavokli, citas ar jau palieliem jeriem. Uz pirmo vai otro metienu IR PIRMAA ZIVS! Maza, bet tomer zivs. Sakuma es vinu ielaizu atrasta plastmasas pudele, bet Noriks ar Besi piebeidz 2L Fantas pudeli, izskalo un es viniem par prieku zivi parcelu uz jaunajam majam. Tas ari todien bija viss musu loms, kaut gan redzejam dazas palielas zivis tur lekajam.
Atpakaljcelja ir isaks cela gabalins lidz lielajam celjam, izlemjam braukt pa to. Ir dublains, bet ir normalas cietas gropes abiem riteniem, ta ka vajadzetu but ok. Tomer Noriks nav tas labakais bezcelju rallists un vins nobrauc no gropem dubljos, iespole un apmeta visu masinu ar trekniem dubljiem. Labi, ka blakus ir benzintanks, kur pasi varam par 1 eiro izmantot sluteni, lai masinu atmazgatu, pirms ar to radities atpakal "pilsetaa".
Ta viena nabaga zivs netika ielaista atpakal dzimtaja upe, jo bija vajadzigs pieradijums, ka tiesam kaut ko nokeram. Tagad ta dzivs dzivo sarkana plastamas bljoda un Shetims apsver iespeju samaksat Norikam par benzinu, lai aizved uz nedaudz tuvaku upi un palaiz briviba. Jo vienu zivi nav verts cept. Un bezjedzigi nogalinat vins nespej. Bet radioaktiva, trisgalvaina zivs ir diezgan shprauna. Ik pa laikam tiek atvesinata ar jauna, vesa udens salti...bet ir pieteikusi badastreiku - negrib ne tarpus, ne salo cepumu drupacas.
No comments:
Post a Comment